Olimpiskā simbolika

Olimpiskie apļi

Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādas krāsas apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans.

Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām.

Katrs aplis nav konkrēta kontinenta simbols.

Saskaņā ar Olimpisko hartu savītie riņķi ir SOK īpašums un to var izmantot tikai ar SOK atļauju. Olimpiskā simbola autors ir Pjērs de Kubertēns. Pirmo reizi jauno olimpisko simbolu prezentēja 1914.g. Olimpiskajā kongresā Parīzē.

Kā radās olimpisko apļu ideja? 

Apciemojot Delfus (Grieķija), kur reiz notika Pītijas spēles, Pjērs de Kubertēns uz altāra ieraudzīja emblēmu no pieciem savītiem apļiem. Šī emblēma deva viņam ierosmi olimpisko apļu un karoga idejai.

Olimpiskais simbols ir ļoti populārs. Olimpisko spēļu laikā to var ieraudzīt ik uz soļa - tas rotā olimpiešu apģērbu, starta numurus, stadionu, plakātus, ēkas,  cepures, somas, talismanus, krūzītes, automašīnas  u.t.t..

Olimpiskais karogs

Olimpiskajā karogā uz balta fona attēloti pieci kopā savīti dažādu krāsu apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš, sarkans.

Olimpiskais karogs tika apstiprināts SOK kongresā Parīzē 1914.gadā. Olimpiskā karoga idejas autors ir Pjērs de Kubertēns.

Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi to svinīgi pacēla 1920.gadā Antverpenē.

Olimpisko korogu mastā uzvelk spēļu atklāšanas ceremonijas laikā, galvenajā arenā tas plīvo visu Olimpisko spēļu norises laiku.

Noslēguma ceremonijas laikā karogs tiek nolaists. Rīkotājpilsētas mērs to pasniedz SOK prezidentam, kurš karogu tūlīt nodod tālāk nākamo olimpisko spēļu rīkotājpilsētas pārstāvjiem.

Olimpiskā uguns

Olimpiskā liesma simbolizē olimpiskās saimes vienotību.

1912.gadā Pjērs de Kubertēns izvirzīja ideju pirms katrām spēlēm senajā Olimpijā iedegt olimpisko uguni.

Pirmo reizi pēc Kubertēna izstrādātā rituāla uguns tika iedegta 1928.gadā pirms IX Olimpiādes spēlēm Amsterdamā. Ziemas  olimpiskajās spēlēs uguns pirmo reizi dega 1952.gadā Oslo.

Olimpiskā uguns ceļu uz kārtējo spēļu galvaspilsētu sāk Olimpijā. Saskaņā ar tradīciju uguns tiek iegūta Hēras tempļa drupās, antīko olimpisko spēļu norises vietā, izmantojot saules starus un lēcas. Atklāšanas ceremonijas laikā spēļu galvenajā arēnā aizdedz lielo lāpu, kas deg visu spēļu laiku.

Olimpisko lāpu līdz atklāšanas ceremonijas vietai nogādā lāpneši. Pēdējo posmu lāpas stafetē parasti veic un lielo lāpu aizdedz rīkotājvalsts slavenākie un populārākie sportisti.

OLIMPIĀDES SPĒĻU LĀPAS

1936	1948	1952	1956	1960
Berlīne	Londona	Helsinki	Melburna Stokholma	Roma
1964	1968	1972	1972	1980
Tokija	Mehiko	Minhene	Monreāla	Maskava
1984	1988	1992	1996	2000
Losandželosa	Seula	Barselona	Atlanta	Sidneja
2004	2008	2012	2016
Atēnas	Pekina	Londona	Rio

ZIEMAS OLIMPISKO SPĒĻU LĀPAS

1952	1956	1960	1964	1968
Oslo	Kortina d'Ampeco	Skvoveli	Insbruka	Grenoble
1972	1976	1980	1984	1988
Saporo	Insbruka	Leikpleisida	Sarajeva	Kalgari
1992	1994	1998	2002	2006
Albervila	Lillehammere	Nagano	Soltleiksitija	Turīna
2010	2014	2018
Vankūvera	Soči	Phjončhana

Olimpiskā devīze

Olimpiskā devīze latīņu valodā skan: “CITIUS, ALTIUS, FORTIUS”. 

Latviešu valodā: “Ātrāk, augstāk, spēcīgāk”

Devīze izsaka olimpiskās kustības centienus. Šos uzmundrinājuma vārdus 1895.gadā izteicis franču garīdznieks Andrī Didons, studentu sporta sacensību atklāšanā. 

Pjērs de Kubertēns tos izraudzijās par olimpisko devīzi, jo tie precīzi izsaka olimpiskās kustības centienus. 

Olimpiskās lāpas stafete

Lāpa tiek iedegta Olimpijā (Grieķija) dažus mēnešus pirms spēļu atklāšanas ceremonijas un stafetē nesta līdz spēļu mājvietai. Saskaņā ar tradīciju uzguns tiek iedegta Hēras tempļa drupās, izmantojot saules starus un lēcas. 

Šī tradīcija tika sākta 1936.gadā,  pirms XI Olimpiādes spēlēm Berlīnē. Pirmo posmu 1936.gada 20.jūlijā veica grieķis Konstantīns Kondulis.

Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs lāpas stafete bija pirms spēlēm Oslo (Norvēģija) 1952.gadā. 

Kaut arī antīkajās olimpiskajās spēlēs lāpas stafetes nebija, tā tomēr rada zināmu saikni starp antīkajām un mūsdienu olimpiskajām spēlēm - lāpas aizdegšanas veids sakrīt ar veidu, kādā tika iedegtas lāpas, kas dega senās Grieķijas tempļos.

Lāpas ceļojuma maršruts atšķiras atkarībā no galamērķa. To nes pāri okeāniem, kalniem un tuksnešiem, cauri pilsētām un laukiem. Tāpat atšķiras arī lāpas nešanas veidi - to var vest, piemēram, ar lidmašīnu, mašīnu, suņu pajūgos vai ar zirgu.

Lāpas aizdegšanas ceremonijā liesmu iegūst aktrises, kas tērpušās senās Grieķijas priesterieņu tērpos. Saules siltums tiek koncentrēts paraboliskā spogulī, kas rada liesmu. No šīs liesmas oficiālo spēļu lāpu aizdedz pirmais stafetes dalībnieks.

Lāpas stafetes maršruts tiek rūpīgi izstrādāts. Spēļu mājvietas valstī tā ceļo pa vietām, kas iepazīstina ar šīs valsts iedzīvotājiem un to tradīcijām, parāda nozīmīgas vēsturiskas vietas un dabas bagātības.  

Savā ceļā lāpu sagaida ar publikas sajūsmu. Tā paziņo par gaidāmajiem svētkiem - olimpiskajām spēlēm, un sludina mieru un draudzību.

Viens no nozīmīgākajiem mirkļiem atklāšanas ceremonijā ir Olimpiskās lāpas ienešana stadionā. Noslēdzošā lāpas nesēja vārds tiek turēts lielā noslēpumā. Šai personai ir pagodinājums iedegt olimpisko uguni, kas deg līdz pat spēļu beigām.

Lāpas stafetēs piedalās arī latvijas pārstāvji. Pirmais Latvijas lāpnesis bija Mārtiņš Zemītis, kas pārstāvēja Latviju Olimpiskās lāpas stafetē pirms Barselonas Olimpiādes 1992. gadā.

Turīnas (2006) Olimpiskās lāpas stafetē Latviju pārstāvēja trīs lāpneši – Latvijas Olimpiskās komitejas ilggadējs prezidents, tagadējais goda prezidents Vilnis Baltiņš, Latvijas Banku augstskolas students Māris Čīma un jaunais biatlonists Krists Eiduks. Puiši Olimpiskās lāpas stafetei pievienojās Dženovā 2005.gadā no 18. līdz 21. decembrim, bet Baltiņš lāpu nesa 8.decembrī pie Vatikāna.

Pekinas (2008) Olimpiskās lāpas stafetē Latviju pārstāvēja divi lāpneši - jaunā vieglatlēte Anete Midrijāne un "RD Electrocincs" vadītājs Aleksandrs Meilekhs. 

Londonas (2012) Olimpiskās lāpas stafetē mūsu valsti pārstāvēja četri lāpneši - sporta skolotājs Aivars Čaklis no Ventspils un tulkotāja Ieva Liepiņa no Rīgas, kuri tika izraudzīti publiskās atlases procesā. Par Samsung lāpnešiem tika izvēlēti restorāna Vincents šefpavārs un biedrības Slow Food Riga priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš un 14 gadus vecā Valmieras SOS bērnu ciemata audzēkne Linda Kļaviņa, kuri vienlaikus bija Samsung Iedvesmas skrējien Hope Relay atbalstītāji. 

Olimpiskie talismani

Grenoble	Munich	Monreal	Innsbruck	Lake Placid
1968	1972	1976	1976	1980
Moscow	Sarajevo	Los Angeles	Seoul	Calgary
1980	1984	1984	1988	1988
Barcelona	Albertville	Lillehammer	Atlanta	Nagano
1992	1992	1994	1996	1998
Sydney	Salt Lake City	Athens	Turin	Beijing
2000	2002	2004	2006	2008
Vancouver	London	Sochi	Rio	PyeongChang
2010	2012	2014	2016	2018