Jaunatnes olimpiāde

Eiropas Jaunatnes olimpiāde

1987.gadā par godu Nīderlandes Olimpiskās komitejas 75.gadu jubilejai tika sarīkotas Starptautiskās jaunatnes Olimpiskās dienas, kurās piedalījās 800 jaunie sportisti (12 – 17 gadi) no sešām Eiropas valstīm. Jaunatnes pasākuma pamatmērķis un devīze bija „Godīga spēle”. Savukārt sporta sacensību programma bija papildināta ar kultūras pasākumiem un Olimpisko spēļu tradīcijām. Nīderlandiešu ierosme guva starptautisku olimpiskās kustības atzinību.  1991.gadā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē tika sarīkota pirmā Eiropas Jaunatnes olimpiāde, kas toreiz tika dēvēta par Olimpiskajām dienām. Kopš tā laika katru otro gadu notiek Eiropas Jaunatnes olimpiāde vasaras sporta veidos, bet ar 1993.gadu notiek Eiropas jaunatnes olimpiāde ziemas sporta veidos, kad Aostā (Itālija) notika I Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde. Gan sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā sacensības līdzinās Olimpiskajām spēlēm, tajās piedalās  Eiropas valstu jaunie olimpieši.

Latvijas komanda Eiropas Jaunatnes olimpiādē

Latvijas jaunatnes komanda Eiropas jaunatnes olimpiādē debitēja 1993. gadā.

Šajās sacensībās piedalījušies un pirmo olimpisko pieredzi guvuši vairāki Latvijā zināmi olimpieši: vieglatlētes Jeļena Čelnova-Prokopčuka (1993.g.), Līga Kļaviņa (1995.g.), Inga Kožarenoka (1999g.g.), Poļina Jeļizarova (2005.g.),  Laura Ikauniece-Admidiņa (2009.g.),  barjerskrējējs Staņislavs Olijars (1995.g.), kalnu slēpotājs Ivars Ciaguns (1993.g.), Kristaps Zvejnieks (2009.g.)

Latvijas jaunatnes olimpiskā komanda Eiropas jaunatnes olimpiādēs

VASARA

Nr.	Logo	Pilsēta	Valsts	Gads	Latvijas sportistu skaits	Zelts	Sudrabs	Bronza
I		Brisesle	Beļģija	1991	-	-	-	-
II		Valkensvārda	Nīderlande	1993	36	-	-	-
III		Bāta	Lielbritānija	1995	29	-	2	-
IV		Lisabona	Portugāle	1997	33	-	-	-
V		Esbjerga	Dānija	1999	44	-	-	1
VI		Mursija	Spānija	2001	37	1	-	1
VII		Parīze	Francija	2003	43	1	-	3
VIII		Linjano	Itālija	2005	60	2	3	4
IX		Belgrada	Serbija	2007	63	3	2	-
X		Tampere	Somija	2009	49	-	2	2
XI		Trabzona	Turcija	2011	60	1	3	1
XII		Utrehta	Nīderlande	2013	51	-	-	1
XIII		Tbilisi	Gruzija	2015	72	-	3	-
XIV		Ģēra	Ungārija	2017	53	-	1	1
XV		Baku	Azerbaidžāna	2019	34	-	-	1

• 2019 - bronza, grieķu-romiešu cīņa - Kaspars Bondarenko 
• 2017 – sudrabs, smaiļošana un kanoe – Edvards Ceipe/Nauris Tomsons
• 2017 – bronza, džudo – 66kg – Artjoms Galaktinovs
• 2015 – sudrabs, vieglatlētika, barjerskriešana 100m – Paula Sprudzāne
• 2015 – sudrabs, vieglatlētika, tāllēkšana – Klinta Blusiņa
• 2015 – sudrabs, vieglatlētika, škēpmešana – Matīss Velps
• 2013 – bronza, vieglatlētika, šķēpmešana – Patriks Gailums
• 2011 – zelts, teniss, vienspēles – Jeļena Ostapenko
• 2011 – 2 sudrabi, peldēšana 100m uz muguras, 50m brīvajā stilā – Jānis Šaltāns
• 2011 – sudrabs, džudo – Artūrs Sokolovskis
• 2011 – bronza, džudo – Gļebs Talalujevs
• 2009 – sudrabs, džudo – Mihails Šteinbuks

• 2009 – sudrabs, šķēpa mešana - Arnolds Strenga
• 2009 – bronza, vesera mešana - Edgars Timermanis
• 2009 – bronza, augstlēkšana - Laura Ikauniece-Admidiņa
• 2007 – zelts, 1500 m skrējiens - Daniela Fetcere
• 2007 – zelts, 3000m skrējiens - Daniela Fetcere
• 2007 – zelts, šķēpa mešana - Edgars Rūtiņš
• 2007 – sudrabs,  džudo - Arturs Kurbanovs
• 2007 – sudrabs, trīssoļu lēkšana -  Mārtiņš Dakša
• 2005 - zelts, kārtslēkšana – Rita Obižajeva
• 2005 - zelts, 1500m skriešana - Poļina Jeļizarova
• 2005 - sudrabs, 3000m skriešana - Jeļizarova Poļina
• 2005 - sudrabs, diska mešana - Diāna Ozoliņa
• 2005 - sudrabs, velosports - Indulis Bekmanis
• 2005 - 2 bronzas, kanoe airēšana- Raivis Vinogradovs
• 2005 - bronza, šķēpa mešana - Lauris Jelsmanis
• 2005 - bronza, džudo - Aigars Mīlenbergs
• 2003 - zelts, tāllēkšanā – Andrejs Maškancevs
• 2003 - sudrabs, Šķēpmešanā – Aleksandrs Ivanovs
• 2003 - sudrabs, 1500m skrējienā – Jeļena Ština
• 2003 - sudrabs, džudo – Vladimirs Kovaļčuks
• 2001 - zelts, šķēpmešanā – Ilze Gribule
• 2001 - bronza, džudo – Aleksandrs Leščinskis
• 1999 - bronza, šķēpmešanā - Inga Kožarenoka
• 1995 - sudrabs, šķēpmešanā – Andis Anškins
• 1995 - sudrabs, džudo – Aleksejs Plučs

ZIEMA

Nr.	Logo	EJO norises vieta	Valsts	Gads	Latvijas sportistu skaits	Zelts	Sudrabs	Bronza
I		Aosta	Itālija	1993	12	-	-	-
II		Andora	Andora	1995	8	-	-	-
III		Sundsvāle	Zviedrija	1997	17	-	-	-
IV		Poprada	Slovākija	1999	16	-	-	-
V		Vuokati	Somija	2001	16	-	-	-
VI		Bleda	Slovēnija	2003	20	-	-	-
VII		Monteja	Šveice	2005	23	-	-	-
VIII		Haka	Spānija	2007	31	-	-	-
IX		Šlask Beskidi	Polija	2009	28	-	-	1
X		Libereca	Čehija	2011	44	-	-	-
XI		Brašova	Rumānija	2013	41	-	-	-
XII		Austrija / Lihtenšteina	Vorarlberga	2015	24	-	1	-
XIII		Erzurum	Turcija	2017	-	-	-	-
XIV		Bosnija un Hercogovina	Sarajeva	2019	19	-	-	-

• 2015 – sudrabs, daiļslidošana, izvēles programma – Deniss Vasiļjevs
• 2009 – bronza, distanču slēpošana, sprinta distance – Rinalds Kostjukovs

Latvijas jaunatnes olimpiāde

1992.gadā Latvijā notika pirmās Latvijas jaunatnes olimpiskās dienas vasaras sporta veidos, bet pēc diviem gadiem – 1994.gadā, arī ziemas sporta veidos. Tās notika balstoties uz Olimpisko spēļu tradīcijām. Pirmo reizi skolas vecuma sportistiem bija nodrošināta līdzdalība sacensības ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju, olimpiskās lāpas aizdegšanu un olimpiskā karoga pacelšanu.

2002.gadā Latvijas jaunatnes olimpiskās dienas pārauga par Latvijas jaunatnes olimpiādi ar vairāk nekā 10 000 lielu dalībnieku skaitu no visas Latvijas.

Vasaras spēles

Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde ir valsts mēroga sporta sacensības, kurās piedalās novadu un republikas nozīmes pilsētu komandas. Sacensību mērķis ir noteikt labākos Latvijas jaunos sportistus olimpiskajos sporta veidos.

Latvijas Jaunatnes vasaras Olimpiāde notiek reizi divos gados, kur labākie jaunie sportisti sacenšas pašvaldību komandu sastāvos 26 olimpiskajos sporta veidos, izcīnot ceļazīmi uz Eiropas Jaunatnes Olimpiādi.

6 LJO ir notikušas Ventspilī (2000., 2002., 2003., 2005., 2007. un 2013.), Valmierā (2009. un 2015.), Jūrmalā (2011.) un Cēsīs (2017.) 

ZIEMAS SPĒLES

Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde ir kompleksas sporta sacensības, kas tiek organizēta ar mērķi noteikt labākos jaunos sportistus un labākās izglītības iestādes. Pasākums tiek rīkots katru gadu Ērgļos un Siguldā. Vispārizglītojošo skolu jaunieši izcīna medaļas septiņos sporta veidos – kamaniņu sportā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, biatlonā, hokejā, snovbordā un slidošanā.

Olimpiādes uzdevums ir popularizēt olimpisko kustību, sekmēt jaunatnes sporta attīstību Latvijā, veicināt vispārizglītojošo skolu un vietējo pašvaldību iesaistīšanos jaunatnes sporta aktivitātēs un motivēt tās atbalstīt jaunatnes sportu.

2015. gadā februārī Ērgļos Latvijas Jaunatnes ziemas Olimpiāde notika jau divdesmito reizi.Olimpiāde kopumā pulcēja 1088 dalībniekus, 104 skolu komandās no 38 pašvaldībām.

Ziemas Olimpiādi ik gadu organizē Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Ērgļu novada domi.

No 2017. gada Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādi  ar nosaukumu Latvijas Skolu ziemas festivāls rīko Latvijas Sporta federāciju padome.

Pasaules Jaunatnes olimpiāde

Jaunatnes Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un dalās ziemas un vasaras Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs. Pirmās Jaunatnes Olimpiskās spēles notika 2010. gadā Singapūrā, bet Ziemas olimpiskās spēles pirmo reizi notika 2012. gadā Insbrukā. Jaunatnes olimpiādēs var piedalīties sportisti vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Šādu sporta sacensību koncepciju 1990. gadu beigās izstrādāja austrietis Johans Rozencofs.

Pasaules jaunatnes olimpiādes ideja pieder Žakam Rogenm (SOK prezidents 2001 – 2013).

Jau 1998. gadā Maskavā tika rīkotas pirmās Pasaules Jaunatnes spēles. Tām bija toreizējā SOK prezidenta Huana Antonio Samaranča patronāža, tomēr viņš uzskatīja, ka par olimpiskām drīkst dēvēt tikai vienas spēles. Maskavieši pacentās godam, viss notika pēc olimpiskajiem principiem, spēles noritēja veiksmīgi, bet tām trūka turpinājuma, jo nebija, kas organizē nākamās. Pēc trim gadiem Maskava šādas sacīkstes organizēja vēlreiz, bet bez iepriekšējā vēriena, un šis pasākums izbeidzās.

Bet mērķis palika. SOK pat bija nodibināta īpaša komisija, kurā darbojās arī LOK toreizējais prezidents Vilnis Baltiņš. Komisija pētīja pasaules jaunatnes spēļu rīkošanas iespējas. Pēc gadsimtu mijas Žaks Roge, kļūstot par SOK prezidentu, jau nāca ar ideju par Pasaules

Pasaules Jaunatnes olimpiskās (JOS) spēles ir unikālas, jo atšķirībā no olimpiskajām spēlēm, līdztekus sporta sacensībām norisinās īpaša kultūras un izglītības programma, kuras mērķis ir veicināt olimpisko vērtību, kā arī viedokļu un pieredzes apmaiņu starp dažādām kultūrām, padarot pasaules JOS par unikālu sporta un kultūras festivālu.

Vasaras Jaunatnes olimpiskās spēles

Nr.	Spēļu logo	Pilsēta	Valsts	Gads	LAT sportistu skaits	Zelts	Sudrabs	Bronza
I		Singapūra	Singapūra	2010	11	-	-	1
II		Naņdzjina	Ķīna	2014	13	-	-	3
III		Buenosairesa	Argentīna	2018	19	-	-	-

I Pasaules Jaunatnes  Olimpiskās spēles Singapūrā 2010. gadā.  Latviju septiņos sporta veidos pārstāvēs 11 sportisti un 6 treneri (komanda). Latvijas pārstāvji startēja riteņbraukšanā, vieglatlētikā, burāšanā, peldēšanā, svarcelšanā, modernajā pieccīņā un airēšanā.

No vienpadsmit Latvijas jauniešiem, četri Jaunatnes olimpiskajās spēlēs izcīnīja vietu pirmajā sešiniekā. Intars Išejevs uzstādīja personīgo rekordu un izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā, ar ceturto vietu līdzjutējus iepriecināja airētāja Elza Gulbe un svarcēlājs Artjoms Žerebkovs, bet BMX sacensībās Kristers Taims izcīnīja sesto vietu. Kristers Taims Latvijas komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā.

II Jaunatnes Olimpiskās spēles Ķīnas pilsētā Naņdzjinā 2014. gadā. Latvijas Jaunatnes Olimpiskajā komandā piedalījās 13 jaunie sportisti astoņos sporta veidos – modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā, (komanda).

Jaunie atlēti Latviju pārstāvēja godam izcīnot trīs bronzas medaļas, svarcelšanā to sagādāja Koha, šaušanas desmit metru distancē jaukto pāru sacensībās to pašu paveica Agate Rašmane, bet tenisa meiteņu dubultspēļu sacensībās - Ostapenko. Aļona bija Latvijas komandas karognesēja atklāšanas ceremonijā.

Tāpat Latvijai ceturto vietu sagādāja šķēpmetēja Laine Donāne.

III Pasaules Jaunatnes Olimpiskās spēles Argentīnas pilsētā Buenosairesā 2018. gads.

 Latviju pārstāvēja 19 jaunie sportisti, piedaloties deviņos sporta veidos - basketbolā 3x3, BMX frīstailā, BMX, breakdance, peldēšanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā, vieglatlētikā un vingrošanā. Latvieši šoreiz palika bez medaļām, lai gan BMX riteņbraucējs Edvards Glāzers uzvarēja puišu sacensībās un BMX frīstaila sportists Patriks Vīksna bija trešais sava sporta veida sacensībās.  Latvijas komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā peldētājs Didzis Rudavs. 

Ziemas Jaunatnes olimpiskās spēles

Nr.	Spēļu logo	Pilsēta	Valsts	Gads	LAT sportistu skaits	Zelts	Sudrabs	Bronza
I		Insbruka	Austrija	2012	16	1	1	1
II		Lillehammere	Norvēģija	2016	16	1	2	2
III		Lozanna	Šveice	2020	30	1	2	2

I Pasaules Jaunatnes ziemas Olimpiskās spēles Insbruka (Austrija) 2012.

Latviju pārstāvēja 16 jaunie sporta talanti vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Mūsējie startēja 7 sporta disciplīnās – ar divnieku ekipāžubobslejā, vienu skeletonistu, pieciem kamaniņu braucējiem – diviem puišiem, vienu meiteni un vienu divnieku ekipāžu, kā arī ar trīs biatlonistiem – diviem puišiem un meiteni, bet distanču un kalnu slēpošanā pārstāvēja viens puisis un viena meitene un viens pārstāvis hokeja sacensībās, lai gan komandu turnīrā starp piecām šīs spēles lielvalstu komandām Latvijas nebija. Tomēr Latviju dažādu individuālo hokeja spēles elementu izpildes konkursā pārstāvēja Augusts Valdis Vasiļonoks. Startam Insbrukā viņš kvalificējās Starptautiskās Hokeja federācijas rīkotajā konkursā. (komanda)

Tieši hokejists A.V.Vasiļonoks izcīna pirmo zelta medaļu Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiādē. Sudrabu kamaniņu sportā vieniniekos izcīna Riks Kristens Rozītis, bet bronza Ullai Zirnei. Ulla bija arī Latvijas delegācijas karognesēja JOS atklāšanas ceremonijā. Bobslejisti Oskars Ķibermanis ar stūmēju Elvi Kamšu palika uzreiz aiz pjedestāla 4. vieta.

II Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles Lillehammere (Norvēģija) 2016.

Latvijas delegācija 16 sportisti 7 sporta veidos – daiļslidošanā, šorttrekā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā un biatlonā (komanda).

Latvijas sportisti izcīnīja vienu zeltu un sudrabu. Par augstākā kaluma godalgu parūpējās kamaniņu braucējs Kristers Aparjods, Latvijas komandas karognesējs, atklāšanas ceremonijā, bet otro vietu daiļslidošanas sacensībās ieguva Deniss Vasiļjevs.

Valstu jauktajās sacensībās medaļas izcīnīja daiļslidotāji Diāna Ņikitina un Deniss Vasiļjevs, kā arī šorttrekists Krūzbergs. Ņikitina izcīnīja sudraba, bet Vasiļjevs un Krūzbergs savās komandās ieguva bronzas medalas.

III Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles Lozanna (Šveice) 2020

Latvijas delegācijā 30 sportisti 9 sporta veidos – kamaniņu sportā, skeletonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, biatlonā, šorttrekā, hokejā (individuāli) un kērlingā.

Latvijas sportisti izcīnīja vienu zelta, divas sudraba un vienu bronzas medaļu. Zelta medaļu izcīnīja kamaniņu sporta pārstāvis Gints Bērziņš, sudrabu kala skeletonists Elvis Veinbergs un kamaniņu divnieki Kaspars Rinks, Ardis Liepiņš, bronzas medaļas izcīnīja kamaniņu divnieka meitenes Viktorija Ziediņa ar Selīnu Elizabeti Zvilnu un kamaniņu sports jauktā stafete - Justīne Maskale, Gints Bērziņš, Kaspars Rinks/Ardis Liepiņš. 

Karogu atklāšana ceremonijā nesa kalnu slēpošanas pārstāvis Kristofers Gulbis.