Antīkās OS

Kā sākās Olimpiskās spēlēs?

Antīko Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija.

Antīkās spēles bija reliģisko svētku sastāvdaļa. To mērķis bija noskaidrot dievu izredzētos. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās, par godu Olimpa dievam Zevam, rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā.

Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.

Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776.g.p.m.ē. Tās uzskatāmas par pirmajām zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm. Taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam notika vairākus gadsimtus, iespējams jau 1370.g.p.m.ē. Sīkāk par to stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos.

Olimpiskā stadionu Olimpijā ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija 40 000 skatītāju vietu. Sporta laukuma garums bija viena stadija - 192,27metri. Leģenda vēsta, ka šo 600 pēdas garo skriešanas distanci nomērījis pats Hērakls. No šā vārda (stadija) vēlāk atvasināts sacensību norises vietas nosaukums - stadions.

Olimpijā atradās reliģiski tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai.

Olimpiskās spēles trīs mēnešus pirms spēļu sākuma izziņoja visā Grieķijā. Zeva sūtņi Teori gāja no pilsētas uz pilsētu un paziņoja vēsti par Olimpiskajām spēlēm, vienlaikus izsludinot svēto pamieru. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. 

Pieteikšanās bija jāizdara savlaicīgi - gadu iepriekš. Visi kandidāti, izņemot iepriekšējo spēļu uzvarētāji, bieži vien ieradās Elīdā krietni agrāk par obligāto 30 dienu termiņu, lai varētu izmantot slaveno Elīdas treneru palīdzību. 

Olimpisko spēļu laikā grieķi noslēdza pamieru un pārtrauca karus. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus, visā zemē valdīja miers. Svētku laikā Olimpijā pulcējās filozofi, oratori, mūziķi, arī karojošo pušu pārstāvji, vadīja sarunas ar mērķi izbeigt konfliktus un karadarbību. 

Olimpijā nedrīkstēja ierasties ar ieročiem. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods - nolādēšana uz mūžu. 

Antīko Olimpisko spēļu dalībnieki

Dalībnieku atlase bija ļoti stingra. Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties tikai vīrieši - brīvie grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās pie Vidusjūras. Piedalīšanās spēlēs bija reliģisks rituāls, tāpēc sacensībām tika pielaisti tikumiski navainojami cilvēki, tie, kam bija svešs ļaunums, netaisnība un skaudība. Grieķi ticēja, ka nelietīgs cilvēks, ja viņam, tomēr, izdotos kļūt par sacensību dalībnieku, tik un tā ciestu neveiksmi un nevarētu gūt panākumus. 

Pirms spēlēm atlētiem desmit mēnešus vajadzēja intensīvi trenēties mājās un mēnesi Olimpijā. Speciāli tiesneši - helanodiki sastādīja spēļu programmu un sekoja to norisei.

Helanodiki sekoja, lai visi olimpisko spēļu noteikumi tiktu stingri ievēroti. Daži no noteikumiem: 

- Aizliegts peidalīties spēlēs tiem, kas kādreiz sodīti tiesā, arī tiem, kas pieķerti negodīgā rīcībā vai izdarījuši amorālus pārkāpumus;

- Ikvienam dalībniekam savlaicīgi jāpiesakās, obligāti bija jāpiedalās 30 dienu treniņnometnē Elīdas ģimnāzijā un ar zvērestu jāapliecina, ka viņš ir pilsonis un ievēros visus sacensību noteikumus.

- Aizliegts nogalināt savu pretinieku; 

- Aizliegts pielietot neatļautus paņēmienus; 

- Katru, kas mēģina uzpirkt tiesnešus, soda ar pletni; 

- Aizliegts uzsakt strīdu ar tiesnešiem; 

- Sacensību laikā treneriem jāuzturas speciālās telpās blakus stadionam. Viņiem bija jābūt pilnīgi kailiem. Kā leģenda vēsta, šis noteikums tika ieviests, pēc tam, kad trenera lomu mēģinājusi izpildīt kāda vīriešu drānās pārģērbusies sieviete - uzvarētāja māte. 

Par ikvienu šo noteikumu pārkāpumu draudēja naudas sods. Noteikumu pārkāpēja ģimene un pat pilsēta bija atbildīga par naudas soda savlaicīgu samaksu. 

Par šo naudu tika izgatavotas Zeva statujas bronzā - Zanes, krāpnieka vārds tika iegravēts statujas pamatnē.  Statujas tika izvietotas gar ieeju stadionā, kā slikta piemēra atgādinājums citiem sportistiem.

Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Sievietes nedrīkstēja būt pat skatītāju vidū, sportisti sacensībās startēja kaili.

Sieviešu sporta spēles notika Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds.

Uzvarētāju apbalvošana

Sportisti sacentās slavas, nevis materiālu labumu dēļ. Uzvarētājs tika godināts kā dieva mīlulis. Ilgus gadus olimpisko spēļu čempiona balva bija olīvkoka zaru vainags. Uzvarētājs kļuva par tautas varoni, pie viņa griezās pēc padoma, viņam par godu sacerēja dziesmas un rīkoja dzīres. 

Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. 

Pirmās olimpiskās spēles, par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos, pēc skaita tās bija 27 olimpiādes spēles, kurās uzvarēja Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. 

Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Šāds gods tika izrādīts vienīgi tiem, kuri bija uzvarējuši trijās olimpiādēs pēc kārtas. Čempioniem tika veltītas odas. 

Olimpisko spēļu popularitātes pieaugšana ietekmēja sportistu apbalvošanu. Pilsētas, no kurām nāca olimpiskie čempioni, ar laiku sāka rīkot krāšņas uzvarētāju sagaidīšanas svinības, dāvāja viņiem vērtīgas balvas, nodrošināja dažādas privilēģijas. 

Pirmais zināmais olimpisko spēļu čempions.

Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. Tajās uzvarējis Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. Tās ir pirmās olimpiskās spēles par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos.Taču tajā pašā laikā ir ziņas, ka šī olimpiāde pēc skaita bija jau 27.

Uzvarētāju godināšana - sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu. Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Sportistam bija jākļūst par čempionu vairākas reizes pirms veidoja viņa statuju.

Vislielākie nopelni no zināmajiem antīko spēļu uzvarētājiem ir Leonidasam, no Rodas salas, kurš četrās spēlēs (164.gads p.m.ē. - 152.gadam p.m.ē.) 12 rezes uzvarējis skriešanas sacensībās. 

Olimpisko spēļu programma

Pirmās trīspadsmit olimpiādes spēles ilga tikai vienu dienu un programmā bija iekļauta viena sporta disciplīna - vienas stadijas skrējiens (192,27m).

Pieaugot olimpisko spēļu popularitātei, programma paplašinājās un spēles ilga līdz piecām dienām.

776.gadā p.m.ē. vienas stadijas skrējiens (192,27m);

724.gadā p.m.ē. divu stadiju skrējiens (skrējēji sacenstās grupās pa četri, katra skrējiena uzvarētājs iekļuva nākamaja kārtā utt.);

720.gadā p.m.ē. garo distanču skrējiens (8-24 stadijas); 

708.gadā p.m.ē. programma tika papildināta ar cīņu un pieccīņu - skriešana, tāllēkšana, šķēpa mešana, diska mešana un cīņa. Tāllēkšanas sacensībās sportisti lēca bez ieskrējiena, rezultāta uzlabošanai rokās turēdami īpaši izdobtus akmeņus. Šķēpa mešanā uzdevums bija precīzi trāpīt mērķī, kas atzīmēts stadionā uz zemes. Diska mešanas sacensībās visi sportisti meta pēc kārta vienu un to pāšu disku, kas izgatavots no akmens, bronzas vai dzelzs

Pieccīņa noritēja šādi: tie atlēti, kuri bija noskrējuši noteiktu attālumu, sacentās šķēpa mešanā; četriem labākajiem šķēpa metējiem bija jāskrien viens aplis (sprints); trīs labākie sprinteri meta disku, un tie divi, kuriem bija labākie rezultāti diska mešanā, cīkstējās, līdz viens no viņiem kļuva par pieccīņas uzvarētāju.

688.gadā p.m.ē. bokss (sacensības dūru cīņā)

680 g.p.m.ē. programmā iekļāva braucienus ar zirgu četrjūgiem;

648.gadā p.m.ē. zirgu skriešanas sacensības, sacensības pankrationā (cīņas un boksa apvienojums)

632.gadā p.m.ē. sāka rīkot bērnu skriešanas sacensības. Distance bija uz pusi īsāka nekā pieaugušajiem; 

520.gadā p.m.ē. skrējiens pilnā vai daļējā bruņojumā (2-4 stadijas); 

408.gadā p.m.ē. brauciens ar zirgiem divjūgu. 

Zirgu skriesšanās sacensībās, gan divjūgiem, gan četrjūgiem, ratu īpšnieki nolīga braucējus, bet uzvaras gadījumā apbalvoti tika ratu īpašnieki. Tādā veidā arī sievietes varēja kļut par Antīko olimpisko spēļu uzvarētājām, neesot klāt sacensībās, bet kā zirgu ratu īpašnieces. 

ANTĪKO OLIMPISKO SPĒĻU PROGRAMMA.

Lai informētu svētku dalībniekus uz balti nokrāsota dēļa tika atzīmēti sacensībās pielaisto atlētu vārdi. 

Kāpēc tika pārtrauktas Olimpiskās spēles?

1169 gadu laikā notika gandrīz 300 olimpiskās spēles. Tās pārdzīvoja gan cīņas ar persiešiem, gan Romas impērijas nostiprināšanos Grieķijas teritorijā. Tomēr pakāpeniski mainījās olimpisko spēļu saturs. Skatītāji pieprasīja aizvien labākus rezultātus, sportiskie panākumi kļuva par pilsētu un valstu prestiža simbolu. Sportisti kļuva par profesionāļiem. Vispusīgas fiziskās attīstības vietā uzmanība tika pievērsta šaurai specializācijai noteiktos sporta veidos. Spēļu rituāli zaudēja izglītojošo nozīmi, spēles izvērtās izklaidējošā izrādē.

Uzvarētāji tiecās pēc aizvien vērtīgākām balvām. Saglabājušās liecības par konkurentu uzpirkšanas mēģinājumiem. Tā piemēram, 211.gadā Romas imperators Nerons panāca, ka tiek pasludināts par olimpiādes vienīgo uzvarētāju visās disciplīnās.

Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānisku rituālu elementu.

393.gadā Romas imperators Teodosijs I aizliedza olimpiskās spēles.

Olimpijas celtnes pamazām pārvērtās drupās - neviens tās neatjaunoja pēc zemestrīcēm, ugunsgrēkiem un barbaru uzbrukumiem.

Olimpijas drupas 1829.gadā atklāja franču arheologi.

Mūsdienās netālu no Olimpijas atrodas Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas (SOA) mājvieta. SOA darbojas kā olimpiskās kultūras centrs, kas sargā, attīsta un propagandē olimpiskās kustības idejas.