SOK diskvalificē Krieviju no Phjončhanas ziemas Olimpiskajām spēlēm

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču Olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču Olimpiskajās spēlēs.

Šmita komisija rekomendējusi SOK padomei veikt atbilstošus pasākumus, kam jābūt pietiekami stingriem, lai efektīvi sodītu šos pārkāpumus, vienlaikus aizsargājot arī "tīro" sportistu tiesības.

Līdz ar to SOK otrdien lēma par Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju. Savukārt atsevišķi šīs valsts sportisti zem īpašiem nosacījumiem tiks uzaicināti uz Phjončhanas Olimpiskajās spēlēm. Viņiem Olimpiādē būs jāpiedalās zem neitrāla karoga. Ja kāds no šiem sportistiem kļūs par čempionu, stadionā tiks atskaņota Olimpiskā himna.

"Šis bijis bezprecedenta uzbrukums Olimpisko spēļu un sporta integritātei. SOK padome par šīm manipulācijām ir piespriedusi proporcionālas sankcijas, vienlaikus aizstāvot "tīros" sportistus," izteicās SOK prezidents Tomass Bahs.

"Kā bijušais sportists jūtu līdz citu valstu atlētiem, kuri ir cietuši no šīm manipulācijām. Sadarbojoties ar SOK sportistu komisiju, tagad centīsimies viņiem kompensēt brīžus, ko viņi palaida garām finišā vai uz goda pjedestāla," pauda Bahs.

Krievijas sportistus, kuri drīkstēs startēt februārī gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs, izvēlēsies īpašs panelis, darot to ar lielu piesardzību. Tiks izvēlēti tie atlēti, kuri ir kvalificējušies Olimpiādei, kuri ir "tīri", kuri nekad nav diskvalificēti par dopinga lietošanu un nav pārkāpuši antidopinga noteikumus, kuri ir veiksmīgi izgājuši dopinga pārbaudes pirms Olimpiskajām spēlēm. Tāpat šiem atlētiem būs jāiziet papildus dopinga kontrole, lai būtu pārliecība, ka viņi ir godīgi.

Krievijas atlētiem, kuri piedalīsies Olimpiskajās spēlēs, uz formastērpiem būs rakstīts "Olympic athlete from Russia" (OAR).

Tāpat Phjončhanā netiks akreditēts neviens Krievijas Sporta ministrijas darbinieks, kamēr bijušajam šīs ministrijas prezidentam Valērijam Mutko, kurš tagad ir valsts vicepremjers, un viņa kādreizējam vietniekam Jurijam Nagorniham no Olimpiskajām spēlēm piespriesta mūža diskvalifikācija.

Diskvalifikācija tika piemērota arī Krievijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aleksandram Žukovam, turklāt viņam atņemts arī SOK locekļa statuss, kā arī valstij piemērots 15 miljonu dolāru (12,7 miljonu eiro) sods izmeklēšanas izmaksām un antidopinga sistēmas attīstībai.

Tikmēr Soču Olimpisko spēļu orgkomitejas prezidents Dmitrijs Černišenko, kurš ir arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) prezidents, izslēgts no 2022.gada Pekinas Olimpisko spēļu koordinācijas komisijas.

SOK no Olimpiskajām spēlēm šobrīd jau ir uz mūžu diskvalificējusi 25 sportistus, bet medaļas atņēmusi 25 atlētiem.

Krievija 2014.gada Soču Olimpiskajās spēlēs triumfēja medaļu ieskaitē, tomēr jau gadu vēlāk Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) neatkarīgas komisijas izmeklēšanā, kuru vadīja kanādiešu jurists Ričards Maklarens, tika gūts apstiprinājums, ka Krievijā bija izveidota valsts atbalstīta dopinga sistēma, kulmināciju pārkāpumos sasniedzot tieši savās mājās notikušajās Olimpiskajās spēlēs, kad virknei mājinieku sportistu tika nomainītas pozitīvas dopinga proves pret "tīrām" analīzēm.