IZM: ES dalībvalstīm būtu jāsniedz finansiāls atbalsts sporta organizācijām un cilvēkiem, kas strādā sporta nozarē

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būtu jāsniedz finansiāls atbalsts sporta organizācijām, nevalstiskajām organizācijām un cilvēkiem, kas strādā sporta nozarē, lai Covid-19 krīze nenovestu no pagaidu bezdarba līdz ilgstošai dīkstāvei, liecina šodien valdībā zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums par Latvijas pozīciju ES Sporta ministru videokonferencē.

Šodien notiek ES Sporta ministru videokonference, kurā Latviju pārstāv Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Šāda tikšanās notiek pirmo reizi un tā ir vērsta uz Covid-19 izraisīto pandēmiju un to, kā tā ietekmē sporta nozari.

Latvija savā pozīcijā uzsver, ka sporta nozarei ir jāapzinās finansiālie zaudējumi nākotnē, jo paredzams, ka samazināsies iedzīvotāju pirktspēja, tāpēc ienākumi no sporta pasākumu apmeklējumiem un, iespējams, televīzijas ieņēmumi var samazināties.

Lai samazinātu finansiālo zaudējumu ietekmi nākotnē, ES ir jāizstrādā vadlīnijas pasākumu organizētājiem un sporta organizācijām, liecina Latvijas pozīcija. Tostarp jāizveido izaugsmes plānu, kurā ietvertas finanšu prognozes un riska analīze lieliem notikumiem un organizācijām, kā arī to, kā līdzvērtīgi saglabāt sociālo funkciju atbalstīšanu caur sportu, profesionālā sporta izaugsmi neatkarīgi no vispasaules krīzes ietekmes, kā arī finansiālo stabilitāti sportā.

Tāpat pozīcijā minēts, ka, lai nodrošinātu sportistu mācību nepārtrauktību, Latvijas valdība sadarbībā ar sporta nozari šobrīd risina jautājumu par augstākā un starptautiskā līmeņa sportistiem treniņiem, lai izņēmuma kārtā dotu iespēju viņiem izmantot noteiktus treniņu centrus valstī.

Tam nepieciešams ievērot drošības un profilakses pasākumu kopumu, lai ierobežotas teritorijas padarītu pieejamas tikai sportistiem. Taču gadījumā, ja situācija saasinās un pandēmija ieilgs, nepieciešams izveidot mehānismu, kas palīdz organizēt spēles un sacensības tikai sportistiem un personālam, kuriem tiek veiktas stingras veselības pārbaudes un kuri ir izolēti ilgāku laika posmu, piemēram, noteikt, ka sezonas ir intensīvākas, bet īsākas, un šajā periodā komandas ir izolētas. 

Tiek ziņots, ka Latvijas Olimpiskā komiteja ir sazinājusies ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), informējot par gatavošanos Tokijas Olimpiskajām spēlēm 2021.gadā. Latvijas Olimpiskā vienība varētu organizēt treniņu procesu Olimpiskajos centros un tur nodrošināt nepieciešamos apstākļus, par prioritāti nosakot sportistu veselību, kas ir vissvarīgākā, lai arī kur viņi atrastos.

Latvija savā pozīcijā arī akcentē, ka viens no būtiskiem pasākumiem ir nodrošināt saprātīgu starptautisko sporta pasākumu plānošanu nākamajiem diviem gadiem, lai īsā laika posmā novērstu līdzīgu notikumu pārklāšanos.

Sadarbībā ar starptautiskām sporta organizācijām ir jāapsver finansiālais atbalsts lielo pasākumu organizētājiem un jāatrod mehānismi, kā samazināt zaudējumus visām iesaistītajām pusēm. Mehānismi varētu ietvert zemākus standartus dažādu darbību veikšanai, kas nepieciešami pasākumu organizēšanai nākamajiem diviem gadiem, kas, savukārt, varētu rezultēties ar zemākām izmaksām, norādīts Latvijas pozīcijā.

Tāpat tiek minēts, ka nākotnē visās ES dalībvalstīs būtu nepieciešams palielināt vispārējās veselības pārbaudes, kā arī izstrādāt vadlīnijas sportistiem un darbiniekiem liela mēroga pasākumos.