Antīkās OS

Kā sākās Olimpiskās spēlēs?

Antīko Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija.

Antīkās spēles bija reliģisko svētku sastāvdaļa. To mērķis bija noskaidrot dievu izredzētos. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās, par godu Olimpa dievam Zevam, rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā.

Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.

Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776.g.p.m.ē. Tās uzskatāmas par pirmajām zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm. Taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam notika vairākus gadsimtus, iespējams jau 1370.g.p.m.ē. Sīkāk par to stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos.

Olimpiskā stadionu Olimpijā ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija 40 000 skatītāju vietu. Sporta laukuma garums bija viena stadija - 192,27metri. Leģenda vēsta, ka šo 600 pēdas garo skriešanas distanci nomērījis pats Hērakls. No šā vārda (stadija) vēlāk atvasināts sacensību norises vietas nosaukums - stadions.

Olimpijā atradās reliģiski tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai.

Olimpiskās spēles trīs mēnešus pirms spēļu sākuma izziņoja visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. 

Olimpisko spēlū laikā grieķi noslēdza pamieru un pārtrauca karus. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus, visā zemē valdīja miers. Svētku laikā Olimpijā pulcējās filozofi, oratori, mūziķi, arī karojošo pušu pārstāvji, vad/ija sarunas ar mērķi izbeigt konfliktus un karadarbību. 

Olimpijā nedrīkstēja ierasties ar ieročiem. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods - nolādēšana uz mūžu. 

Antīko Olimpisko spēļu dalībnieki

Dalībnieku atlase bija ļoti stingra. Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties tikai vīrieši - brīvie grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās pie Vidusjūras. Piedalīšanās spēlēs bija reliģisks rituāls, tāpēc sacensībām tika pielaisti tikumiski navainojami cilvēki, tie, kam bija svešs ļaunums, netaisnība un skaudība. Grieķi ticēja, ka nelietīgs cilvēks, ja viņam, tomēr, izdotos kļūt par sacensību dalībnieku, tik un tā ciestu neveiksmi un nevarētu gūt panākumus. 

Pirms spēlēm atlētiem desmit mēnešus vajadzēja intensīvi trenēties mājās un mēnesi Olimpijā. Speciāli tiesneši - helanodiki sastādīja spēļu programmu un sekoja to norisei.

Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Sievietes nedrīkstēja būt pat skatītāju vidū, jo sportisti sacensībās startēja kaili. Sieviešu sporta spēles notika Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds.

Uzvarētāju apbalvošana. 

Sportisti sacenstās slavas, nevis materiālu labumu dēļ. Uzvarētājs tika godināts kā dieva mīlulis. Ilgus gadus olimpisko spēļu čempiona balva bija olīvkoka zaru vainags. Uzvarētājs kļuva par tautas varoni, pie viņa griezās pēc padoma, viņam par godu sacerēja dziesmas un rīkoja dzīres. 

Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. 

Pirmās olimpiskās spēles, par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos, pēc skaita tās bija 27 olimpiādes spēles, kurās uzvarēja Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. 

Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Šāds gods tika izrādīts vienīgi tiem, kuri bija uzvarējuši trijās olimpiādēs pēc kārtas. Čempioniem tika veltītas odas. 

Olimpisko spēļu popularitātes pieaugšana ietekmēja sportistu apbalvošanu. Pilsētas, no kurām nāca olimpiskie čempioni, ar laiku sāka rīkot krāšņas uzvarētāju sagaidīšanas svinības, dāvāja viņiem vērtīgas balvas, nodrošināja dažādas privilēģijas. 

Pirmais zināmais olimpisko spēļu čempions.

Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. Tajās uzvarējis Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. Tās ir pirmās olimpiskās spēles par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos.Taču tajā pašā laikā ir ziņas, ka šī olimpiāde pēc skaita bija jau 27. Uzvarētāju godināšana

Sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu. Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Sportistam bija jākļūst čempionam vairākas reizes pirms veidoja viņa statuju.

Olimpisko spēļu programma

Pirmās trīspadsmit olimpiādes spēles ilga tikai vienu dienu un programmā bija iekļauta viena sporta disciplīna - vienas stadijas skrējiens (192,27m).

Pieaugot olimpisko spēļu popularitātei, programma paplašinājās un spēles ilga līdz piecām dienām.

14.olimpiādē pirmo reizi notika sacensības arī divu stadiju skrējienā. 15.olimpiādē atlēti sacentās arī 12 stadiju skrējienā.

Skrējēji sacentās grupās pa četriem. Katra skrējienā uzvarētājs iekļuva nākamajā kārtā utt.

708.gadā p.m.ē. programma tika papildināta ar pieccīņu - skriešana, tāllēkšana, šķēpa mešana, diska mešana un cīņa. Tāllēkšanas sacensībās sportisti lēca bez ieskrējien, rezultāta uzlabošanai rokās turēdami īpaši izdobtus akmeņus. Šķēpa mešanā uzdevums bija precīzi trāpīt mērķī, kas arzīmēts stadionā uz zemes. Diska mešanas sacensībā visi sportisti meta pēc kārta vienu un to pāšu disku, kas izgatavots no akmens, bronzas vai dzelzs. 

Pieccīņa noritēja šādi: tie atlēti, kuri bija noskrējuši noteiktu attālumu, sacentās šķēpa mešanā; četriem labākajiem šķēpa metējiem bija jāskrien viens aplis (sprints); trīs labākie sprinteri meta disku, un tie divi, kuriem bija labākie rezultāti diska mešanā, cīkstējās, līdz viens no viņiem kļuva par pieccīņas uzvarētāju.

688.gadā p.m.ē. sākās sacensības dūru cīņā.

680 g.p.m.ē. programmā iekļāva braucienus ar zirgu četrjūgiem.

632.gadā p.m.ē. sāka rīkot bērnu skriešanas sacensības. Distance bija uz pusi īsāka nekā pieaugušajiem.     

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANTĪKO OLIMPISKO SPĒĻU PROGRAMMA.

1.DIENA

 

Rīts

Pie Zeva statujas un altāra sacensību dalībnieki un tiesneši zvēr, ka ievēros sacensību reglamentu un nepieļaus negodīgu rīcību.

 

Dūru cīņas, cīkstoņu un zēnu skriešanas sacensības.

 

Ziedojumi dieviem.

Pēcpusdiena 

Filosofu, dzejnieku un vēsturnieku uzstāšanās.

   

 

2.DIENA

 

Rīts

Četrjūgu sacensības hipodromā.

Pēcpusdiena 

Pieccīņa: diska mešana, šķēpa mešana, tāllēkšana, skriešana un cīņa.

Vakars

Atlētu parāde.

 

Uzvarētāju godināšana.

 

Dzīres.

3.DIENA

 

Rīts

Dalībnieku parāde.

 

Dzīvnieku ziedošana uz Zeva tempļa lielā altāra.

Pēcpusdiena 

 Sacīkstes.

Vakars

Lielais bankets

4.DIENA

 

Rīts

Sacensības cīņā, boksā un pankrationā (cīņas un boksa apvienojums).

Pēcpusdiena

Bruņoto vīru sacensības

Kāpēc tika pārtrauktas Olimpiskās spēles?

1169 gadu laikā notika gandrīz 300 olimpiskās spēles. Tās pārdzīvoja gan cīņas ar persiešiem, gan Romas impērijas nostiprināšanos Grieķijas teritorijā. Tomēr pakāpeniski mainījās olimpisko spēļu saturs. Skatītāji pieprasīja aizvien labākus rezultātus, sportiskie panākumi kļuva par pilsētu un valstu prestiža simbolu. Sportisti kļuva par profesionāļiem. Vispusīgas fiziskās attīstības vietā uzmanība tika pievērsta šaurai specializācijai noteiktos sporta veidos. Spēļu rituāli zaudēja izglītojošo nozīmi, spēles izvērtās izklaidējošā izrādē.

Uzvarētāji tiecās pēc aizvien vērtīgākām balvām. Saglabājušās liecības par konkurentu uzpirkšanas mēģinājumiem. Tā piemēram, 211.gadā Romas imperators Nerons panāca, ka tiek pasludināts par olimpiādes vienīgo uzvarētāju visās disciplīnās.

Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānisku rituālu elementu.

393.gadā Romas imperators Teodosijs I aizliedza olimpiskās spēles.

Olimpijas celtnes pamazām pārvērtās drupās - neviens tās neatjaunoja pēc zemestrīcēm, ugunsgrēkiem un barbaru uzbrukumiem.

Olimpijas drupas 1829.gadā atklāja franču arheologi.

Mūsdienās netālu no Olimpijas atrodas Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas (SOA) mājvieta. SOA darbojas kā olimpiskās kultūras centrs, kas sargā, attīsta un propagandē olimpiskās kustības idejas.